Žurnāls "Ievas Stāsti", 15-28.08.2008.

Tagad, kad svētceļnieku tūkstoši ir nākuši uz Aglonu, daudzi uzkāpj arī Karaļa kalnā. Tas atrodas dažu kilometru attālumā aiz Egles ezera, iepretī bazilikai.

«Kam tu esi dzīvē palīdzējis?» savu «Gaišo domu dienasgrāmatā» jautā koktēlnieks Ēriks Delpers. Lai gan viņš dzīvo Ogrē, Ērika Delpera vārds Aglonas pusē ir labi zināms. Viņš ir iespaidīgo, ozolkokā cirsto skulptūru, kas paceļas Karaļa kalnā, autors. Tās tur izstādīja un atklāja 2006. gada 16. septembrī, un tām ir doti nosaukumi «Jēzus Kristus Uzvarētājs» un «Eņģelis ar Dzīvības grāmatu». Pagājušajā nedēļā, 9. augustā, tām pievienojās «Jaunava Marija ar Jēzus bērniņu».

Šim Dieva dārzam, kā to sauc tās puses ļaudis, ir visai neparasts aizsākums. No Aglonas netālajā Kastirē dzīvo Stupānu ģimene - Jānis un Vija, kuriem aug četri dēli. Kastirē ir arī Jāņa un Vijas vecāku sētas, un viņiem bija sapnis uzcelt savu māju. Meklēdami tai vietu, viņi izvēlējās Karaļa kalnu, kuram tāds vārds nāk jau no senlaikiem -nav īsti zināms, kāpēc tam ir tik cēls nosaukums. Iespējams, ir kāda saistība ar Lietuvas karali Mindaugu, kurš šajā apkārtnē ir it kā nogalēts un apbedīts, bet viņa kapavieta nav zināma. Kad Stupānu ģimene šeit nopirka divdesmit hektārus zemes un sāka kokiem un krūmiem aizaugušajā kalnā atbrīvot vietu mājas celtniecībai, viņi ieraudzīja, cik brīnišķīgs skats no tā paveras uz Aglonu un apkārtni. Zvanu skaņas, kas dzirdamas kalnā, kad Aglonas bazilikā notiek dievkalpojums, rada svētsvinīgu noskaņu. Stupāni izlēma - šī vieta piederēs nevis viņiem vien, bet visiem un Dievam par godu.
Var teikt - nejaušība, bet viņi paši uzskata, ka kopā viņus savedis Dievs. Un Jānis Stupāns satikās ar Ēriku Delperu. Neko nezinot par Karaļa kalnu Latgalē, tēlniekam jau bija vīzija, ka viņš veidos milzīgas skulptūras ar Bībeles tēliem, bija tās pat uzskicējis. Nu radās iespēja savu sapni piepildīt.

Meklējot ozolu, kurā varētu šos tēlus izcirst, viņi tādu atrada turpat Jāņa Stupāna mežā - aizaugušā, grūti pieejamā vietā zaroja milzīgs, sešsimts gadus vecs ozols. Kad tas nozāģēts gāzies lejā, zeme nodimdējusi, it kā pār to nāktu kāds milzīgs spēks. Viens no Jāņa Stupāna dēliem, kad lielā Jēzus Kristus Uzvarētāja skulptūra nākusi gatava, uz to skatoties, teicis - tas ir Karalis.

Skulptūras tika veidotas Jāņa Stupāna dzimtas sētā Kastirē, pēc tam pārvestas uz Karaļa kalnu un tur uzstādītas.
Tēlnieks Ēriks Delpers savus bērni» bas sapņus izsapņoja Alūksnes pusē, Liepnā, un vienu no skaistākajiem -kļūt par lidotāju - arī piepildīja. Septiņpadsmit gadus viņš lidoja ar virsskaņas lidmašīnām un tad, kad no zvaigznēm atgriezās atpakaļ uz zemes, savu mīlestību pret skaisto pasauli izpauda mūzikā, dzejā, savu domu pierakstos. Jau bērnībā vectēvs un tēvs Ērikam bija ierādījuši, ko var izveidot no koka un metāla. Vēlāk savas prasmes viņš jau profesionālā līmenī izkopa tēlniecības studijā «Doma».

Ērika Delpera koka skulptūras skatāmas daudzviet Latvijā. Vienas no skaistākajām par eposa «Lāčplēsis» tēmu uzstādītas Daugavas krastos, Lielvārdes parkā, bet no vairāk kā div-simts dažādiem koka tēliem daļa aizgājusi pasaulē. Savu redzējumu viņš atspoguļo arī gleznās, zīmējumos un fotogrāfijās. Daudziem darbiem iedvesma radusies kādā svētvietā. Ēriks Delpers tās apmeklējis visā pasaulē, un viņam vienmēr ir bijis sapnis par Dieva dārzu Latvijā. Un tāds tagad veidojas Karaļa kalnā pie Aglonas. Visas trīs iespaidīgās skulptūras un Krusts, kuru nes divpadsmit bibliskās tautas un simboliski rāda, ka mēs katrs tā savu krustu dzīvē nesam, uzrunā ikvienu, kas uzkāpj Karaļa kalnā. No Itālijas atbraukušo mūku grupa šeit pavadījusi visu dienu, un mūki teikuši - šī vieta ir brīnums.

Karaļa kalns, kad pirmo reizi te atbrauca, ļoti spēcīgi uzrunāja arī Terēziju Bumburi. Pati nākusi no Latgales, kur Ludzas pusē aizvadīta bērnība, trīsdesmit piecus gadus viņa pavadījusi ārpus dzimtā novada - Inčukalnā. Un tad Terēzija nejauši ieraudzīja Karaļa kalnu. Tobrīd te bija sākusies Dieva dārza veidošana, kura projektu izstrādāja Baltezera dekoratīvo stādu audzētavas speciāliste Anita Kazaka. No turienes atveda vairāk nekā piecsimt dažādu košumkrūmu un tūju. Katrā stādīšanas talkā, to pat īpaši neizsludinot, ieradās vismaz septiņdesmit, astoņdesmit cilvēku. Kādā reizē Terēzija saprata - viņa šīs vietas tuvumā grib dzīvot un te, Karaļa kalnā, arī strādāt. Kaut vai ravēt un zāli pļaut - viņa bija teikusi Jānim Stupānam. Un tieši tobrīd viss nokārtojās: netālu no Karaļa kalna atradās mājiņa, kurā Terēzija varēja dzīvot, un viņa, profesionāla friziere, tagad ir kļuvusi par Karaļa kalna pārvaldnieci un vislabāko gidi visiem, kuri uz šo vietu atbrauc. Arī viņas pieaugušie bērni, dēls un meita, kuru dzīves ir Rīgā, mammu atbalstīja.

«Šis ir cilvēku mīlestības darbs. Te nāk un brauc šo vietu izkopt, strādāt un stādīt, neprasot atlīdzību. Lielajā pavasara talkā Karaļa kalnā sanāca vairāk nekā simts cilvēku! Mēs iestādījām brīnišķīgu dārzu: ābeles, bumbieres, pīlādžus, smiltsērkšķus - vairāk nekā pusotra simta stādu. Ģimenes stādīja savas dzimtas ābeļdārzu. Nākamajā pavasarī tas jau ziedēs,» stāsta Terēzija.

Kad Karaļa kalnu vēl tikai sāka veidot par svētvietu, izcērtot krūmus un brikšņus un rokot dīķus, tā pakājē atklājās neparasts dabas veidojums. Cits citam cieši līdzās radās trīs ezeriņi ar atšķirīgiem zemes slāņiem - sarkano mālu dīķis, zilo mālu dīķis un dūņu dīķis. «Vasarā mēs tajos peldamies, un sajūta ir brīnišķīga. Kā pēc dziednieciskas kūres. Šai vietai tiešām ir svētība, un to sajūt katrs, kas te ierodas. Ik reizi, kad cilvēki dara Karaļa kalnā ko labu un tam kaut ko dod, notiek kāds brīnums. Nocērtot milzīgo simtgadīgo ozolu, no kura Ēriks Delpers veidoja Jaunavu Mariju ar Jēzus bērniņu, celms sašķēlās, izveidodams tādu kā lotosa ziedu. Arī to pārveda uz Karaļa kalnu, un tagad uz šī neparastā zieda cilvēki liek vienkāršas lauku puķes.»

Par Karaļa kalnu domādams, Ēriks Delpers savā «Gaišo domu dienasgrāmatā» ir ierakstījis: «Ja kāds vēlas palīdzēt, lai dara to tikai ar mīlestību. Mīlestība uzziedina sirds ziedu dārzu un paceļ mūs dievišķos Debesu augstumos. Uzraksti arī Tu mīlestības vārdus sev un pasaulei!»

Ērikam Delperam vienmēr ir bijis sapnis par Dieva dārzu Latvijā. Un tāds tagad veidojas Karaļa kalnā pie Aglonas.

Autors: Līga Blaua