Latvijas Avīze, 2009.gada 4.jūlijs.

Lai gan reti kuram patlaban ir svešas bažas un rūpes par dienišķo riecienu, tomēr līdztekus finansiālajiem knapumiem joprojām dzīva senā patiesība, ka cilvēks nepārtiek vienīgi no maizes.

To apstiprina dažādas kultūras aktivitātes novados – piemēram, Valmieras pilsētas svētki, kam rīkotāji šogad izvirzījuši mērķi dažādās aktivitātēs stiprināt iedzīvotāju kopības sajūtu. Īpaši uzteicama ir valmieriešu ideja vēlreiz atdzīvināt pērno Dziesmu un deju svētku koncertu "No sirsniņas sirsniņā", kas notika Ķīpsalā un izpelnījās nedalītu atzinību. Vakar šajā lieluzvedumā iesaistītie 40 deju kolektīvi nakts koncertā uzstājās Valmieras estrādē. "Dejotāji taču joprojām pulcējas mēģinājumos, un mēs uzskatījām, ka brīnišķīgais koncerts pelnījis mūža pagarinājumu," uzskata pilsētas kultūras centra direktore Vaira Dundure. Šodien Valmieru, kas kopš 1. jūlija ieguvusi republikas nozīmes pilsētas statusu, priecē Raimonda Paula sadziedāšanās svētki, sniedzot klausītājiem iespēju gavilēt līdzi jauniešu koru 300 dziedātājiem. Protams, notiks arī citi saistoši pasākumi.

No pašvaldības budžeta svētkiem šogad atvēlēti 20 tūkstoši jeb četras reizes mazāk nekā pērn. Taču bagātīgo programmu sarūpēt varēja, pateicoties entuziasmam un atsaucībai. Daudzi svētku pasākumu nodrošināšanā iesaistītie valmierieši strādā, algu neprasot, arī dancojošie un dziedošie vieskolektīvi nebrauc šurp peļņā, bet dalīties priekā. "Pašdarbnieka vienīgā alga ir pabūt uz skatuves," saka Vaira Dundure. "Šai attieksmei pateicoties, kultūras dzīve neapstājas arī trūcīgākos laikos.

"Ka sabiedrībā joprojām netrūkst pašaizliedzīgo, apstiprina cits notikums Latvijas pretējā malā – šodien Karaļa kalnā pie Aglonas atklās jau ceturto Ērika Delpera veidoto koka skulptūru kārtu: "Ādams un Ieva un 12 bērni" un "Mozus ar desmit baušļiem". Notikums ir neparasts pēc satura un būtības, tāpēc grūti pieskaitāms konkrētai jomai. Varētu ierindot starp vides projektiem – jau trešo gadu Jānim un Vijai Stupāniem piederošajos 20 hektāros entuziastu pulciņš, pašus zemes īpašniekus ieskaitot, veido skaistu dabas stūrīti. Tikpat labi šī rosība piestāvētu zem kultūras "cepures", kā arī varētu biedroties ar kristīgajai baznīcai piederīgu cilvēku vēlmi uz Karaļa kalna vizualizēt Bībeles tēlus, tādā veidā mudinot cilvēkus vairāk pievērsties garīgumam.

Tomēr, manuprāt, šajā gadījumā visiederīgākais būs īstenas labdarības jēdziens – Karaļa kalna fonda nodibinājums gan pastāv, taču par naudas plūsmu šajā gadījumā nav vērts pat runāt. Kopš pirmās dienas Karaļa kalnā bez maksas kalpo idejas uzturētāji – gan pieminētie abi šīs vietas saimnieki, koktēlnieks Delpers un no sporta pasaules nākušais Ivars Prūsis, gan Ainārs Freimanis, Uldis Reķis un Ģirts Skuja, – un šo triju gadu laikā saradušies palīgi. Aizvadītā pavasara lielajā talkā uz kalna dūšīgi strādāja vairāk nekā simts cilvēku. Bija novadnieki, bet netrūka pāri visai Latvijai šurp braukušo.

Ar Baltezera dekoratīvo stādu audzētavas speciālistes Anitas Kazakas padomu un līdzdalību Karaļa kalnā attīstās Dieva dārza projekts. Kalnam tagad ir sava pārvaldniece – Terezija Bumbure laipni sagaida gan interesentu grupas, gan pavisam nejauši ieklīdušos. Dzirdēti apgalvojumi: cilvēkus pievelk šī vieta ar skaisto ainavu un vienkāršību, kur izpaužas gara cildenums. Un dzīve neapstājas, pateicoties gara alkām pēc lidojuma.

Monika Zīle